Suchergebnisse

Spānijas pilsoņu karā Latvija bija neitrāla valsts, tomēr vairāk nekā 100 Latvijas pilsoņi piedalījās šajā konfliktā. Daļa šo dalībnieku bija Latvijā nelegālo komunistisko organizāciju biedri, tostarp arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, pēc Otrā pasaules kara popularitāti guvušais padomju rakstnieks Žanis Grīva (Folmanis), kurš izmantoja Spānijā piedzīvotos notikumus literāro sižetu veidošanā. Raksta mērķis ir analizēt Ž. Grīvas (Folmaņa) darbību Spānijas pilsoņu karā un ar to saistītajās norisēs. Aplūkots viņa nokļūšanas veids Spānijā, padziļināti raksturota vienība, kurā Ž. Grīva (Folmanis) bija iedalīts, kā arī analizēta viņa iesaiste Spānijas pilsoņu kara kaujās un Spānijas atstāšana.

Maģistra darbā aplūkota Latvijas Padomju rakstnieku savienības ietekme uz literāro procesu no 1956. līdz 1969. gadam, izvērtējot, cik lielā mērā Rakstnieku savienības valde pakļāvās komunistiskās partijas direktīvām un kāda bija valdes lēmumu suverenitātes pakāpe. Pētījuma mērķis ir konstatēt un analizēt metodes un veidus, ar kādiem savienības valde organizēja un kontrolēja literāro procesu Latvijā atbilstoši politiskajām un ideoloģiskajām pārmaiņām PSRS varas struktūrās. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izpētīti Latvijas Valsts arhīvā pieejamie Rakstnieku savienības valdes sēžu un komunistiskās partijas pirmorganizācijas dokumenti. Būtiska nozīme bija Rakstnieku savienības V kongresam 1965. gadā, pēc kura Rakstnieku savienība kļuva par sava veida radošās inteliģences patvērumu un spēcīgi ietekmēja turpmāko literāro procesu. Atslēgas vārdi: Rakstnieku savienība, Padomju savienība, 50.–60. gadi, latviešu literatūra, kultūrpolitika ; The present paper examines the influence of the Board of the Latvian Soviet Writers' Union on the literary process (1956–1969), assessing the Board's obedience to the Communist Party and the degree of independence in the Board's decision-making. The goal of this paper is to describe and analyse the Board's methods for organising and controlling the literary process in Latvia in accordance with the political and ideological changes in the Soviet authorities. To accomplish this, the author of the paper analysed various documents belonging to the Board and the Communist Party available at the National Archives of Latvia. The Board's congress in 1965 was particularly important in this regard. After the congress, the Board became a sanctuary to the intelligentsia and had a big impact on the literary process. Keywords: Writers' Union, the Soviet Union, the 1950s–the 1960s, Latvian literature, cultural policy.

Межвузовский сборник научных трудов преподавателей научного коммунизма посвящен некоторым вопросам политики, стратегии и тактики коммунистических партий.

Межвузовский сборник научных трудов преподавателей научного коммунизма посвящен некоторым проблемам политической стратегии и тактики.

Elektroniskā versija nesatur pielikumus ; LATVIJAS PRESES VALODA VALSTISKĀS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS PROCESĀ: SOCIOLINGVISTISKAIS ASPEKTS Atslēgas vārdi: preses valoda, žurnālistu stils, valodas jaunrade Izmantojot dažādas izpētes metodes, promocijas darbā analizēta Latvijas preses valodas attīstība un tās pārmaiņas no 1986.gada (Atmodas gadu sākuma) līdz 2009.gadam, kā arī tās ietekme uz valodas situāciju un valodas politiku Latvijā. Preses valoda piedzīvojusi dinamisku un grandiozu attīstību, kuras pamatā ir politiskās sistēmas maiņa un Latvijas valstiskās neatkarības atgūšana. Presei bijuši izšķiroša loma 3. atmodas gados, kad tā no Komunistiskās partijas noteiktā kursa sabiedrības mobilizētāja un aģitatora kļuva par Latvijas sabiedrības vienotāju un neatkarības ideju īstenotāju; 20.gs.90. gados plašsaziņas līdzekļi aktīvi sekojuši līdzi Latvijas sabiedrības pārmaiņu procesiem, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gadā. Darbā pētīta žurnālistu valoda: gan atsevišķās ar konkrētu tematu nesaistītās publikācijas, gan publikācijās ar konkrētu tematu – Latvijas valsts valodas politiku noteiktā laika posmā, gan vērtējot preses valodu no valodas kultūras pozīcijām. ; THE LANGUAGE OF LATVIA'S PRINTED MEDIA DURING ITS INDEPENDENCE RESTORATION PROCESS: THE SOCIOLINGUISTIC ASPECT Keywords: language in printed media, language of journalists, creativity of language Utilizing various research methods, this dissertation analyzes the development of the Latvian language as used in the mass media, particularly the press, and its transformation from 1986 – the beginning of the "Latvian Awakening Era" until 2009, as well as its influence on the language environment and the language policy in Latvia. The language used by the press has undergone a dynamic and large scale development, the basis of which was the regaining of independence of Latvia and the establishment of new political system. The press played a deciding role in the three-year "Awakening" era, shifting from a mouthpiece for the Communist Party to becoming a unifying force in Latvian society and supporter of independence. In the 1990s printed media was an active participant in the changes occurring in Latvia, actively supporting EU membership which finally took place in 2004. This research examines the language of journalists used in various themed and non-themed publications as well as evaluates it from the viewpoint of culture of language.