Search results

Straipsnyje siekiama isanalizuoti Lenkijos parlamentiniu politiniu partiju programas, kuriose isskiriamas uzsienio politikos vektorius regioninio bendradarbiavimo kontekste. Pagrindinis demesys analizeje skiriamas politinems partijoms ir jas vienijanciai ideologijai analizuoti, apibreziant siu subjektu vaidmeni bendrame Lenkijos uzsienio politikos formavimo procese. Tekste pateikiamos prioritetines uzsienio politikos sritys, kurias isskiria parlamentines Lenkijos partijos. Analize atliekama nagrinejant 2011 metais suformuluotas parlamentiniu politiniu partiju - Pilieciu platformos, Teises ir teisingumo, Demokratines kaires aljanso, Lenkijos valstieciu sajungos - programas. Straipsnyje nera analizuojamas Palikotos judejimo (lenk. Ruch Palikota, RP) atvejis, nes sios partijos programoje nera isskiriamas uzsienio politikos vektorius. Tekste siekiama isanalizuoti pagrindinius Lenkijos uzsienio politikos prioritetus, ju vieta formuojant ir vykdant politika, ir daugiausia demesio skiriama siu prioritetu apraiskoms parlamentiniu politiniu partiju programose. Analizuojant Lenkijos regioninio ir strateginio bendradarbiavimo sritis, pateikiamas partiju programose isskiriamas bendradarbiavimas Europos Sajungos regione, transatlantiniai rysiai su JAV ir NATO bei santykiai su gretimomis valstybemis. Straipsnyje siekiama ivertinti, ar politiniu partiju programose iskelti uzsienio politikos vektoriai atspindi oficialia valstybes uzsienio politikos koncepcija This article analyses programs of Poland Parliamentary political parties, which exclude vectors of foreign politics in the context of regional collaboration. The most important concept in this article is the analysis of political parties and their ideologies which show their importance in forming foreign politics in Poland. Priority areas of foreign politics in Poland are presented in the text. Analysis was conducted using analysing programs (2011) of Parliamentary parties such as Civic Platform, Law and Justice, Democratic Left Alliance and Polish People Party. The case of Palikot's movement is absent in the article due to the fact that the vector of foreign politics is not excluded in its program. The main priorities of Poland's foreign politics, its position in forming and performing the politics are analysed in the text. The focus of it is on how these priorities are presented in the programs of Parliamentary parties. Adapted from the source document.

Межвузовский сборник научных трудов преподавателей научного коммунизма посвящен некоторым вопросам политики, стратегии и тактики коммунистических партий.

Межвузовский сборник научных трудов преподавателей научного коммунизма посвящен некоторым проблемам политической стратегии и тактики.

Sjedinjene Države danas ni približno ne predstavljaju monolitno jedinstveni i homogeni blok kakvim se prosečnom i laičkom posmatraču ishitreno mogu učiniti. Takvo stanje postalo je posebno očigledno nakon pobede Donalda Trampa na 58. predsedničkim izborima koji su polarizovali američku javnost više nego bilo koji u novijoj istoriji. Međutim, ideološka razilaženja koja su se intenzivirala u poslednjih par godina ne predstavljaju novinu i daleko su složenija i starija od sukoba na liniji Tramp–Klinton. Takođe, republikansko-demokratske nesuglasice ne ograničavaju se samo na pitanja pristupa i metodologije; po svoj prilici, iza njih stoje duboko i fundamentalno suprotstavljeni pogledi na svet čije se razmere često gube iz vida.
Spoljna politika SAD je, iako često skrajnuta od strane pitanja mnogo bližih prosečnom glasaču, poput migracija, oporezivanja ili zdravstvene politike, jedna od arena u kojima se pomenute ideološke pozicije sučeljavaju. Dve godine po preuzimanju funkcije, predsednik Tramp je svojim kursom izolacionističkog političkog nativizma približio Republikansku partiju njenim ideološkim korenima. No, različiti politički polovi koji obeležavaju američku unutrašnju politiku (konzervativni i liberalni) se zbog američkog transkontinentalnog uticaja projektuju na čitav svet, te će globalni odnos snaga među ovim polovima biti po svemu sudeći odlučen na američkom unutrašnjem planu, prvenstveno na izborima za predsednika SAD 2020. godine.

Elektroniskā versija nesatur pielikumus ; Ekonomiskās aktivitātes pieauguma un krituma periodi, kuri var izpausties kā krīzes, novērojami dažādos vēstures posmos. Gadījumos, kad krīze ir ļoti dziļa, ja tobrīd par vadošo uzskatītā makroekonomikas politika nespēj atgriezt pietiekošu ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmeni, tā galu galā tiek aizstāta ar citu makroekonomikas politikas stratēģiju, kas tādējādi kļūst par vadošo. Šo procesu virza tas, ka makroekonomiskā situācija lielā mērā nosaka vēlētāju izvēli. Tāpēc jaunas ekonomiskās ideoloģijas izveidošanās rada partiju konverģenci uz šīs ideoloģijas noteiktu makroekonomikas politiku. Disertācijā ir radīts modelis augstāk aprakstītā procesa formalizēšanai, vispirms izmantojot Brazīlijas piemēru, tad piemērojot to Latvijai, un visbeidzot veicot strukturālo analīzi Latvijas ekonomikas transformācijai laika posmā no neatkarības atgūšanas līdz 2008. gadam. Atslēgas vārdi: makroekonomikas politika; ideoloģija; neoliberālisms; biznesa cikli; Brazīlija; Latvija. ; Periods of expansion and contraction in economic activity, which can appear as crises, can be noticed throughout history. When a crisis is very deep, if the macroeconomic policies currently considered to be mainstream cannot make the level of economic activity and employment return to normal, they will eventually be replaced by another set of macroeconomic policies that will then turn into the new mainstream. This process is determined by the fact that voting is also determined by macroeconomic performance. The result is convergence and consensus to a predetermined set of macroeconomic policies. This dissertation establishes a model formalising this process, first using the Brazilian case, then applying it to Latvia, and finally creating a structural analysis of the Latvian economy's transformation from independence until 2008. Key Words: Macroeconomic Policy; Ideology; Neoliberalism; Business Cycles; Brazil; Latvia.

Autore maģistra darbā Etniskās dzimtenes īstenotā diasporas politika: Serbijas un Ungārijas diasporu politikas gadījumu analīze apskata diasporas politiku un tās lomu starpvalstu attiecību veidošanā. Pētījums ir balstīts uz Serbijas un Ungārijas diasporas politikas analīzi pēc 1989. gada. Analizējot diasporas politiku un partiju ideoloģiskās piederības lomu aktīvas diasporas politikas īstenošanā, autore secina, ka aktīvāka diasporas politika tiek īstenota laikā, kad pie varas ir labējā spārna partijas. Darbā autore analizē Serbijas attiecības ar Horvātiju un Slovēniju, Ungārijas attiecības ar Slovākiju un Rumāniju diasporas politikas kontekstā, secinot, ka negatīvi tiek vērtēta vienpusēji īstenota diasporas politika, kas sniedzas ārpus kultūras un identitātes stiprināšanas jomas. ; In the paper Kin-state diaspora politics: Serbian and Hungarian diaspora policy case studies for Master's degree the author analyzes diaspora politics and its role in inter-state relations. The research paper is based on the Serbian and Hungarian diaspora policy case studies after 1989. Analysing the diaspora policy and the role of the ideologies of political parties in the implementation of active diaspora policy, the author concludes that a more active diaspora policy is implemented at a time when right-wing parties are in power. The author analyzes Serbia's relations with Croatia and Slovenia, Hungary's relations with Slovakia and Romania in the context of diaspora policy. The author concludes that a unilaterally implemented diaspora policy is evaluated negatively, if the diaspora policy includes broader objectives than the strengthening of culture and identity.

Maģistra darba nosaukums ir "Dzimtes diskurss Latvijas politikā: politisko partiju Saeimas priekšvēlēšanu drukāto reklāmu analīze latviski rakstošajos dienas laikrakstos (1993 – 2006)". Darbā tiek pētīts kā divdesmit gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un iekļaušanās demokrātisku sabiedrību saimē ir norisinājies politiskās varas dalījums dzimtes aspektā, kā veidojies un attīstījies dzimumu vienlīdzības un dzimtes lomu jautājums Latvijā. Darba mērķis ir noskaidrot vīriešu un sieviešu kā politiskā procesa dalībnieku diskursīvās līdzības un atšķirības, kādas politiskās jomas un jautājumi politiskajās reklāmās sabiedrībai tiek reprezentētas kā sievietēm vai vīriešiem piekritīgas, un izdarīt secinājumus par dzimtes un varas attiecību problemātiku Latvijā. Darbā izmantotā teorētiskā pieeja ir kritiskā diskursa analīze, kuras pamatā ir pieņēmums, ka nevienlīdzība un netaisnība tiek atkārtoti reproducēta un leģitimēta ar valodas starpniecību. Darbs sastāv no astoņām nodaļām un tajās ietvertajām apakšnodaļām. Teorētiskajā daļā aprakstīta līdzvērtīgas dzimumu politiskās pārstāvniecības nozīme demokrātiskā politiskajā procesā, politiskās kultūras jēdziens, dzimtes aspekts politiskajā kultūrā un dzimtes aspekts politiskajā kultūrā Latvijā, iezīmētas apskatāmā laika perioda vēsturiskās norises Latvijā un dzimtes aspekts pārejas periodā. Teorētiskajā daļā arī aplūkota politiskā reklāma, kritiskā diskursa analīze un aprakstītas darbā izmantotās pētniecības metodes un to pielietošanas pamatojums. Darba praktiskajā daļā veikta 145 politisko partiju drukāto reklāmu tekstuālo vēstījumu kvantitatīvā un kvalitatīvā kontentanalīze, 143 politisko partiju drukāto reklāmu vizuālā kvantitatīvā un kvalitatīvā kontentanalīze, aprakstīti iegūtie rezultāti, uz tiem balstītie secinājumi un izteikti to iespējamie skaidrojumi. Apkopojot analīzes gaitā iegūtos rezultātus, tiek secināts, ka politika ir reprezentēta kā maskulīna joma un vīrietis tajā kā valdošā norma, bet sieviete - kā izņēmums. Dzimtes tradicionālā sieviešu un vīriešu reklāmas vēstījumu tematika liecina, ka Latvijas politiskajā vidē ietekmi nav zaudējis pārejas periodam raksturīgais dalījums, kas sievieti tradicionāli asociē ar privāto, bet vīrieti – ar publisko sfēru, un sievietes, izvēloties un akceptējot tādu tematiku, leģitimē šo dalījumu. Tāpat secināts, ka politiskajā laukā Latvijā ir tendence politiskajiem kandidātiem vīriešiem pārņemt sievietēm tradicionālās komunikācijas stratēģijas un neverbālās komunikācijas paņēmienus, kamēr sievietes biežāk no tiem atsakās un drīzāk savās komunikācijas stratēģijās tiecas iedzīvināt tos paņēmienus, kas tradicionāli uzskatāmi par vīriešiem raksturīgiem. Darba pielikumā iekļauts reklāmas tekstuālo vēstījumu kontentanalīzes ietvaros un vizuālo reprezentāciju kontentanalīzes ietvaros analizēto reklāmu skaits un laikraksti, kuros tās publicētas, sieviešu un vīriešu vizuālo reprezentāciju kontentanalīzes kategorijas, reklāmas tekstuālo vēstījumu kontentanalīzes kategorijas, vizuālo reprezentāciju kontentanalīzes tabula, reklāmas tekstuālo vēstījumu kontentanalīzes tabula, vizuālās kontentanalīzes gaitā analizētās reklāmas un reklāmas, kurās analizēti tekstuālie vēstījumi. Atslēgvārdi: sieviete, vīrietis, dzimte, politiskā kultūra, pārejas periods, politiskā reklāma, diskurss, politiskās partijas, kontentanalīze ; The title of the Master's paper is "Gender discourse in the Latvian politics: analysis of the printed adverts in the Parliament pre-election campaigns of political parties in the Latvian daily newspapers (1993-2006)" and it deals with how over the twenty years since Latvia has regained its independence and joined the family of democratic societies, the division of political power into the gender aspect has taken place and how the issues of gender equality and the role of gender were formed and developed in Latvia. The goal of the work is to establish discoursive similarities and differences between men and women being participants in political processes in order to find out what political subjects, issues and spheres are represented to the public through political advertising as admissible either to men or women, and draw conclusions about the gender and power problems in Latvia. The applied theoretical method is the critical discourse analysis, as it is always grounded on the assumption that inequality and injustice are repeatedly reproduced and legitimized through the means of language. The work contains eight chapters and respective sub-chapters. Theoretical part describes Theoretical part describes the significance of equivalent representation of the persons of both sexes in the democratic political process, the concept of political culture, the gender aspect of political culture and political culture in Latvia. The theoretical part of the work also gives insight into historical background in Latvia in the period under research as well as describes the gender aspect in the transitional period. The theoretical part also presents review of political advertising and critical discourse analysis, and describes the applied research methods and grounds for their application. In the practical part of the paper the author has carried out quantitative and qualitative content analysis of textual messages in 145 printed political advertisements, content analysis of visual representation of men and women in 143 printed political advertisements. The practical part of the paper also presents obtained results, derived conclusions and possible explanations. Having summarized results obtained during the analysis, it is concluded that politics is represented as a masculine sphere and a man as a ruling norm within it, while a woman – as an exception. The subject-matter of the traditional men and women gender advertising messages testify that the subdivision characteristic for the transitional period is maintained in the Latvian political environment when a woman is traditionally associated with the private sphere, but the man – with the public one, and women, by choosing and accepting such themes, legitimize this subdivision. It is also concluded that in the political field there is a tendency in Latvia that masculine political candidates take over communication strategies and non-verbal types of communication that are traditional for women while women mostly give them up and rather embody in their communication strategies those methods which traditionally are regarded as masculine. The appendix to the paper contains the number of advertisements analyzed within the content analysis of the promotional textual messages and within the content analysis of visual representations, and the newspapers where these advertisements were published; categories of the content analysis of the visual representations of men and women, categories of the content analysis of the promotional textual messages, a table of the content analysis of the visual representation, a table of the content analysis of the promotional textual messages, advertisements analyzed within the visual content analysis and advertisements where textual messages were analyzed. Key words: woman, man, political culture, political advertising, transitional period, critical discourse, political parties, content analysis.

Koaliciju valdibas veidošanas Latvija un Zviedrija ir saistita ar valsts politiskas dzives svarigako notikumu- Saeimas velešanam. Politika Saeimas, Riksdaga vai pašvaldibu velešanas ir bijušas un bus svarigakie procesi valsti. No ta, cik veiksmigi tiks izveidota valdiba, ir atkarigs valdibas darbibas ilgums, kas saistams ar valsts turpmako attistibu. Darba tema ir saistita ar Latvijas Republikas 8.Saeimas koalicijas valdibu veidošanu, kuru vaditaji bija Einars Repše, Indulis Emsis un Aigaru Kalviti, un Zviedrijas valdibas riksdaga vaditajs Fredriku Reinfeldu ar posmu pec velešanam, kad politiskas partijas vienojas vai nevienojas par koalicijas izveidi. Latvija, veidojot koalicijas valdibas, nakas saskarties ar problemu, ka svarigakais priekšnoteikums koalicijas partneru izvele nav atškiribas politisko partiju programmas paustajas idejas. Partijam, kuras iekluva 8.Saeima un parstaveja labejo ideologiju, partiju programmas ir loti lidzigas, tajas ir pieversta uzmaniba vienam un tam pašam problemam un to risinajumiem. Savukart, Zviedrija tika izveleta ka valsts, kura politskajiem spekiem ir ilga un sekmiga pieredze koaliciju veidošana. Darba merkis ir saistit partiju programmas ar koalicijas partneru izveli, noskaidrot vai politiskajam partijam ir svarigi veidot koaliciju ar programmatiski tuvam partijam, vai tam ir salidzinoši maza nozime partneru izvele. Tika izvirzita hipoteze- kopigas programmu nostadnes ne vienmer ir noteicošais faktors valdoša koalicijas veidošana un tas stabilitates nodrošinašana. Izvirzitas hipotezes pieradišanai tika analizetas 8.Saeima iekluvušo politisko speku partiju programmas, iznemot partijas Par Cilvektiesibam Vienota Latvija (PCTVL), tika analizetas valdibu deklaracijas un masu medijos sastopamas publikacijas. Darba struktura veidota no trijam dalam, pirmaja- teoretiskaja tiek palukotas koaliciju valdibu veidošana problemas, koaliciju un valdibu veidi. Otraja sadala tiek analizetas partiju programmas, lai noskaidrotu iespejamos koalicijas partnerus. Trešaja sadala tiek aplukota masu medijos sastopama informacija par valdibu vaditaju centieniem izveidot koalicijas valdibu. Veicot partiju programmu, deklaraciju, masu mediju analizi, pieradijas darba sakuma izvirzita hipoteze- politisko partiju programmas ne vienmer ir noteicošais faktors 90 valdošas koalicijas veidošana un tas stabilitates nodrošinašana. 8. Saeimas laika koaliciju veidošanos noteica politiku savstarpejas attiecibas. ; Coalition Government Formation in Latvia, Government Formation ir European Union, Sweden example. Election of parliament and coalition formation in Latvia and Sweden are connected with a most important events of political life of state. Operating duration of government depends on how successful will be treaty of coalition participiants. The theme of work is connected with Latvian Republic 8. parliament making the coalition government, which leaders are Einars Repse, Indulis Emsis and Aigars Kalvitis and for example i chooose Sweden, head of government (riksdag) Fredrih Reinsfeldin period after elections or government demision. When political parties which make coalition enter or not into an agreement about government formation. Formating coalition government in Latvian Republic 8. parliament have to osculate with problem that there is small difference between main ideas of political parties. Parties which were entered into 8. parliament had very similar party programs. There were payed attention to similar problems and solutions. Sweden I choos because in this state, the making of coalition had long and succesfull experience. The object of work is try to connect party programs with choice of coalition partners, to find out if for political parties is important to formate coalition with close programme parties, or that have no connection partners choice. For proving of Hypothesis was analysed 8. parliament' s parties programs, except PCTVL, declaration of government and publications from mass media. The struction of work is made in three parts. In the first, theoretical part is about kids of coalitions, problems of coalition government formation. The second part contains party programs to prove by analysing the possible coalition partners. Third part has information from mass media about these leaders of parliament how they tryed to make coalition formation. Party programs, government declaration, mass media analyses proved the hypothesis. Political party programs not always are the uppermost factor for making coalition and ensure these stability. 8. parliament that was politicans personal relationships.

In dieser Arbeit versucht der Autor die Rolle die Religion bei der Bildung der Ideologie des faschistischen Staates darzustellen. Es handelt sich nicht nur um die politische Ideologie der katholischen Kirche. Alle europäischen Staaten, in denen der Faschismus zur Realität wurde, waren national nicht vereint. Giovani Gentile vertrat, als Ideologe des italienischen Faschismus, die Auffassung, daß das vereinte Italien nach 1871 ein agnostischer Staat' war, der den überwiegenden Teil der Gläubigen von sich entfremdete, Deutschland war in zwei 'Kirchenvölker' geteilt Die Glaubenstelung des deutschen Volkes erlaubt nicht, ein hohes nationales Gefühl zu entwickeln. Als Ersatz für das nationale Gefühl bestand das Gefühl einer einheitlichen Rasse. General Ludendorf schlug 1921 ('Kriegführung und Politik') die Pflege dieses Rassismus vor Das Buch des italienischen Schriftstellers Curzio Malaparte 'L'Italie contre l'Europe' 1927 wurde als der erste große Entwurf der Ideologie des Faschismus erlebt. Nach der Niederlage in Nordafrika und bei Stalingrad gingen die katholische Kirche und der faschistische Staat auseinander. Der Autor führt einige Elemente der Ähnlichkeit zwischen dem Faschismus und dem Titoismus in Jugoslawien an. ; Fašizam je pobedio u onim katoličkim zemljama Evrope koje nisu ostvarile unutrašnje političko jedinstvo naroda. Giovani Gentile je ocenjivao da je demokratska Italija, po ujedinjenju 1871, bila 'agnostička država' koja je otuđila od sebe većinu naroda. U Nemačkoj su postojala dva 'Crkvena naroda' (Kirchenvolk), pa je umesto osećanja nacionalnog jedinstva postojalo osećanje jedinstva rase. U Hrvatskoj nije postojala ni teritorijalna pretpostavka jedinstvene nacije. Kada je u Italiji 1922. fašizam došao na vlast nije imao izgrađenu ideologiju. Politika je počivala na trouglu: ekonomija slobodnog tržišta, nacionalistička spoljna politika i intervencionizam u odnosu rada i kapitala. Katolička crkva je raspustila svoju političku partiju ('Hrišćansku demokratiju') i prihvatila fašističku stranku kao svoj politički oslonac. Katolički pokret ('Katolička akcija') je bio partnerski pokret u diktaturi ali se od 1931. odriče uloge u stvaranju svetovnih organizacija. Curzio Malaparte je knjigom 'Italija protiv Evrope' 1927. nameravao da popuni nedostatak ideologije fašističkom pokretu. Ocenjivao je da je fašizam samo jedna druga katolička kontrareformacija. Nakon političke krize 1925. povodom pogibije poslanika Mateotija, crkva pomaže Musoliniju da proglasi diktaturu. Po učenju katoličke crkve, svaka država mora biti moralna zajednica. Kako moral ne određuju ljudi, nego bog i crkva, tako ljudi ne mogu biti izvor suvereniteta države. Osnovni elemenat fašističke ideologije da je fašistička država 'etička država' posuđen je iz crkvene ideologije. U Hrvatskoj fašizam je trebalo da ujedini jugoslovensko i nacionalno krilo hrvatskog naroda. 'Katolička akcija' se 1931. transformisala. Od 1936. nadbiskup Stepinac stvara 'Čistu katoličku akciju' koja se oslanja na ustaški pokret. Do poraza u Africi i pod Staljingradom 1942. katolička crkva je sarađivala sa fašistima i nacistima. Od 1943. pokušava da posreduje sa zapadnim saveznicima oko potpisivanja separatnog mira sa državama Sila osovine. Ruzvelt je postavljao zahtev da se vođstva fašističkih država moraju zameniti. Katolička crkva nastoji da tajnim zaverama promeni vođstvo u Hrvatskoj. Atentat na Hitlera bio je s tim u vezi. Ostalo je nejasno do koje mere je vođstvo jugoslovenskih partizana pokušavalo da uspostavi saradnju sa Vatikanom. Obećavalo je da HSS u Hrvatskoj formira vladu. Autor vidi kauzalnu vezu između sistema radničkog Samoupravljanja, koje je fašizam proglasio 1944. u 'Republik di Saló' i onoga koji je uveden u Jugoslaviji 1953. Iz toga izvlači zaključak da titoizam u Jugoslaviji nije bio istorijski progres od staljinizma ka demokratiji, nego istorijska degeneracija od staljinizma ka totalitarnim pokretima Srednje Evrope između dva svetska rata. Jugoslovenska nauka nije proverila podatke britanskog istoričara Avra Menhetna da je 1968. postojao sporazum o pomirenju jugoslovenskog komunizma i Vatikana, uz posredništvo vlade SAD. Uslov je bio da se genocid nad srpskim narodom 1941. više ne pominje.