Suchergebnisse

Mūsdienu starptautiskajā politikā aizvien lielāka nozīme ir ārvalstu sabiedrības viedoklim, līdz ar to svarīgāka kļūst publiskā diplomātija kā vienas valsts vai citu starptautisko dalībnieku mēģinājums ietekmēt citu valstu vai reģionu sabiedrības viedokli un veidot pamatu jaunai sabiedrības attieksmei, kas nodrošina iespēju sasniegt ārpolitiskus mērķus. Krievijas Federācija kā aktīva starptautisko attiecību veicēja sāk apzināties un attīstīt publiskās diplomātijas līdzekļus, kas atrodas tās rīcībā un kas palīdz veicināt ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Šī maģistra darba galvenais mērķis ir analizēt Krievijas Federācijas pēc 2000. gada īstenoto publisko diplomātiju, lai saņemtu pēc iespējas precīzu Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas atainojumu. Pētījumam ir izvirzīta hipotēze, pieņēmums, ka Krievijas Federācijas publiska diplomātija ir efektīvs tās ārpolitikas īstenošanas līdzeklis Latvijā. Darba teorētiskajā daļā tiek dots publiskās diplomātijas jēdziena raksturojums, tās nozīme un īstenotāji. Pētījuma empīriskajā daļā ir ilustrēta Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas attīstība pēc 2000.gada un ir raksturota Krievijas Federācijas ārlietu resoru darbība publiskās diplomātijas sfērā. Lai pārbaudītu hipotēzi, darbā ir analizēti publiskās diplomātijas līdzekļi, kurus izmanto Krievijas Federācija, ka arī veikts to izvērtējums un pielietošana Latvijas gadījumā. Darba noslēgumā tiek veikts Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas izvērtējums un ir iezīmētas problēmas, ar kurām sastopas Krievijas Federācija, savu ārpolitisko mērķu realizācijai izmantojot publisko diplomātiju. Darba gaitā izvirzītā hipotēze netiek apstiprināta, tādējādi Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas līdzekļi nav efektīvi ārpolitikas īstenošanas rīki. Pētījumā ir izdarīti secinājumi, ka Krievijas Federācija, īstenojot publisko diplomātiju, saskaras ar lielām problēmām, kur visbūtiskākais ir neapzināti īstenota publiskā diplomātija, nav kontrolēta tās atbilstība ārpolitiskajiem mērķiem, trūkst koordinācijas starp publiskās diplomātijas īstenotājiem. ; Nowadays public opinion of foreign countries is becoming more and more imperative in international politics. As a result, public diplomacy is gaining greater importance for countries and other political actors in order to influence public opinion of other countries with the intention to form a basis for a new public opinion, which would ensure an achievement of certain foreign policy goals. The Russian Federation as an active player in international relations has started to recognize and actively develop public diplomacy tools, which it currently owns and which can help to embody its foreign policy strategy. Main objective of this document is to analyze public diplomacy executed by The Russian Federation after 2000 in order to evaluate its performance. The research hypothesis of this master thesis is: "The Russian Federation public diplomacy is effective enough for its foreign policy strategy successful execution in Latvia". This research theoretical justification part contains a description of public diplomacy as a term, its meaning and actors involved. The empirical part of this research illustrates the development of public diplomacy in The Russian Federation after 2000 and describes activities of country's foreign policy institutions. To validate the hypothesis, this document describes public diplomacy tools which are used by The Russian Federation as well as evaluates an application of those tools in a case of Latvia. In a final analysis part of this document there is an evaluation of public diplomacy of The Russian Federation and a description of specific problems faced by The Russian Federation while achieving its foreign policy goals through implementation of its public diplomacy strategies. As a result, the stated research hypothesis has not been proved, which means that public diplomacy tools used by The Russian Federation have not been identified as sufficient for its foreign policy successful execution. Research conclusions show that Russia faces significant problems in its public diplomacy, where the major problem is a spontaneously performed public diplomacy with a lack of defined responsibilities and non-compliance with foreign policy goals, as well as unclear coordination among public diplomacy actors.