Suchergebnisse

Raksts ir veltīts Latvijas skolu vēsturē maz pētītam aspektam – valdošās laicīgās un garīgās elites vīzijai par zemnieku kārtas izglītošanu pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā. Rakstā ir sniegts ieskats Krievijas impērijas plānos 19. gadsimta sākumā reformēt izglītības sistēmu, parādīts, kā iecerētās reformas mainīja pastāvošo lietu kārtību Baltijas guberņās, kā arī analizēts zemnieku skolu un izglītības regulējums Vidzemes zemnieku likumā 1819. gadā. Rakstā detalizēti apskatītas likuma normas, kas nosaka zemnieku skolu tipus, organizāciju, pārvaldības, ierīkošanas un uzturēšanas jautājumus, kā arī izglītības saturu. Izsekots diskusijai muižniecības un garīdzniecības forumos – landtāgos un sinodēs, kā arī periodiskajos izdevumos par mērķiem un uzdevumiem, kādi būtu nospraužami zemnieku kārtas izglītošanā sociālo un saimniecisko pārmaiņu kontekstā pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Hronoloģiski raksts aptver laiku no 1819. gada, kad likumdošanas ceļā tika noteikti skolu regulējumi, līdz 19. gadsimta vidum, konkrēti, 1844. gadam, kad tika izveidota Vidzemes zemnieku skolu – laukskolu jeb tautskolu pārvalde un sākās darbs pie detalizētu normatīvo aktu izveides, kas var tikt uzskatīti par pirmajām tautskolu programmām. Ar to iesākās jauns posms valdošās politiskās elites uzskatu evolūcijā un skolu politikā.

Pētījumā analizēta nacionālsociālistiskās partijas ideoloģiskajam vadītājam Alfrēdam Rozenbergam padotā Rozenberga štāba (Einsatzstab Reichsleiter Rosenberg, ERR) darbība Latvijā nacistiskās okupācijas laikā 1941.−1944. gadā. 1940. gada jūlijā Parīzē dibinātās organizācijas mērķis bija apzināt un pārņemt nacistu politisko un ideoloģisko "pretinieku" (ebreju, komunistu, brīvmūrnieku, vācu politisko emigrantu u.c.) bibliotēkas, arhīvus, mākslas priekšmetus nacistu pētnieciskajam, izglītojošajam darbam, kā arī propagandai. Faktiski ERR funkcijas bija plašākas: tas noteica, reģistrēja kartotēkās arī citas svarīgas kultūras vērtības nacistu okupētajās teritorijās un organizēja to pār-vietošanu uz Vāciju. Turklāt tas vadīja nacisma ideoloģijai nevēlamās literatūras, kā arī mākslas darbu izņemšanu no apgrozības un iznīcināšanu. Izmantojot divas lielākās Rozenberga štāba dokumentu kolekcijas, kas glabājas Ukrainas valsts augstāko varas iestāžu un valdības arhīvā un Vācijas Federālajā arhīvā un ir attālināti pieejamas ikvienam pētniekam bez ierobežojumiem, izvērtēta Rozenberga štāba loma kultūras procesos nacistu okupētajā Latvijā.