Suchergebnisse

Izdevums apvieno Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un Šveices autoru skatījumus uz Herderu gan biogrāfiskā, gan vēsturiskā, gan sistemātiskā aspektā. Herders parādās grāmatas nodaļās gan kā dabas, gan kā kultūras, gan kā valodas filozofs, gan kā ekspresīvas retorikas un jaunas estētikas veidotājs, gan kā vēstures, politikas un nāciju likteņu domātājs.

J. Urbanovičs grāmatā stāsta par Latgales latviešu kongresu Rēzeknē 1917. gadā. Tas kļuva par pirmo soli neatkarīgas Latvijas izveidē un šī kongresa lēmums par Latgales apvienošanos ar Kurzemi un Vidzemi bija pamats turpmākajai Latvijas valstiskuma izveidošanai. Kongresa delegāti apzinājās savu milzīgo atbildību - to, ka tieši šajā vietā, šajā dienā un šajā stundā izšķiras visu latgaliešu un visu Latvijas iedzīvotāju liktenis.

Šajās atmiņās Elza Roze (dzimusi Ķilda 1905-1997) attēlo notikumus pirms simts gadiem Jaunajā muižā. Vēlāk arī Struteles Vecvagaros un skolā. Bērnības atmiņas rakstītas apmēram septiņdesmit gadu vecumā. Tas ir ļoti vērtīgs, dokumentāls materiāls, jo ataino, kāda bija dzīve Jaunajā muižā tajos laikos. Tātad arī, kā Pirmā pasaules kara notikumi skāra muižas cilvēkus.

Vēsturnieka A. Strangas grāmata ir aizraujošs pētījums par Kārļa Ulmaņa (1877-1942) autoritārā režīma saimniecisko politiku (1934-1940). Autors vēstī arī par to, ko mēs vēl nezinājām par Ulmaņa autoritārās valdības iecerēm un paveikto tautsaimniecībā. Analizētais jauno faktu materiāls atklāj mītu par ulmaņlaikiem kā zelta laikiem Latvijas valstiskuma vēsturē.

Ē. Jēkabsons ir viens no vadošajiem pētniekiem un speciālistiem 20. gadsimta pirmās puses militārpolitiskās vēstures jautājumos. Grāmatā ievietoti Neatkarības kara stāsti par Latvijas armiju, par kaujām un cīņām laika posmā no 1918. līdz 1920. gadam. Autors atklāj arī mītus un patiesību par spilgtākajām Latvijas armijas personībām - Oskaru Kalpaku, Jāni Balodi un citiem. Vienā nodaļā apkopotas atmiņas, dienasgrāmatu piezīmes.

Grāmatā apkopota informācija par aptuveni 200 objektiem – tā sadalīta piecās lielākās nodaļās, kas hronoloģiskā secībā raksturo valstiskuma periodu pirms Otrā pasaules kara, nacistu un abu padomju okupāciju laikiem, valstiskuma atgūšanu un Baltijas ceļu. Šie periodi tematiski dalās vēl sīkāk, atzīmējot, piemēram, kā ar 1919. gada "sarkano" un "balto" teroru saistītās vietas, tā arī ar patriotiski noskaņotu pilsoņu nacionālo nostāju un pārliecību saistītos objektus, kas attiecināmi uz padomju okupācijas laiku

Grāmata pauž stingru nacionālo ideju kopumu, kas vajadzīgs konservatīvi latviskas politikas realizēšanai valstsgribu, pārliecību par nacionālisma kultūrspēju, nacionālas valsts nozīmi, brīvību un izglītotu demokrātiju. Grāmatas autors iepazīstina lasītājus ar politiskajiem procesiem, kas caurvij noteiktu ideoloģiju strāvojumu izplatīšanos, sadalot Latvijas valsts teritoriju noteiktās ietekmes zonās, kuras kā uzticami sargsuņi uzrauga tā dēvētās valdošās elites. Izsijājot iekšpolitikas procesus caur ideoloģisko sietu, grāmatas autors pieskaras arī šodienas ārpolitikas globālajiem jautājumiem, proti, ārējiem apdraudējumiem.